Par mums

 
Fotosalons durvis vēra 2006.gada 8.maijā. Pēc ilgiem pārdzīvojumiem un šaubām par dažādām lietām, es izvēlējos spert šo soli. Gribejās mūsu kungiem un dāmām piedāvāt savu pieredzi,māku un talantu šajā jomā. Un, kā man liekas, tas ir izdevies.
Ir liels prieks dāvāt cilvēkiem prieku. Tagad ir izveidojusies maza, bet ļoti draudzīga komanda, kurai ir kopīgas idejas un mērķi.
 
Fotogrāfijas "dzimšanas" diena.
12.jūlijs Svētās Veronikas diena (Fotogrāfijas patronese). Svētā Veronika - sieviete, kas pasniedza Jēzum, kurš devās uz Golgātu, auduma gabalu, lai viņš noslaucītu sviedrus no sejas. Uz auduma gabala palika Pestītāja sejas nospiedums. Kad tika izgudrota fotogrāfija, ar pāvesta dekrētu, svētā Veronika tika iecelta par fotogrāfijas un fotogrāfu patronesi.
 
Fotogrāfija - tas ir, kas vairāk kā vienkārši amats. Fotogrāfija ir (vai var būt) dzīvesveids. Ne kamerā un aprīkojumā, ne filmiņā un ķīmijā slēpjas, to kuri cenšas sazināties un izteikties, radošās dzīves noslēpums, lai tie būtu mākslas fotogrāfi, komerciālie fotogrāfi, amatieri un profesionāļi.
(Bruks Džensens, žurnala LensWorks redaktors).
 
Mūsu dzīve iekārtota tādā veidā, ka gudrība, pacietība un sapratne, diemžēl, izveidojas tikai gadiem ejot, un katram šie gadi ir savādāki. Un katram no mums noteikti jāveic noteikts dzīves ceļš, lai gūtu pieredzi un kļūtu gudrāki, un jo atrāk mēs veicam šo dzīves ceļu, jo atrāk tādi kļūstam. Mēs augam visu dzīvi. Diena un nakts, dzimšana un nāve, bagātība un nabadzība, skaistums un kroplība - visi šie kontrasti ir vienas dzīves scenāriji, kuri katram no mums ir savi, īpaši. Scenāriji savijas, izveidojot neatkārtojamu dzīves "portretu". Kāds nav spejīgs saskatīt šo "portretu" pat pats savā dzīvē, kāds saskata, bet nespēj to parādīt pārējiem, fotogrāfam, savukārt, piemīt šis talants saskatīt un fiksēt šos "portretus", parādīt tos apkārtējiem. Parasti, fotogrāfi par sevi stāsta reti un ar grūtībām. Fotogrāfa vietā runā viņa fotogrāfijas, par fotogrāfu spriež pēc viņa darbiem, par viņa attieksmi pret dzīvi.